Glazēšana no pašiem pamatiem

Kas ir glazūra

Glazūra ir plāna stikla kārta, kas sakususi ar trauku. Glazy, atvērtā glazūru recepšu datubāze, to sauc par “stikla formulu, kas pielāgota, lai noteiktās temperatūrās izkustu un sakustu ar mālu”. To uzklāj kā pulvera kārtu, un krāsnī tā izkūst, veidojot stiklveida pārklājumu, kas noslēdz māla virsmu, tāpēc mazāk iespējams, ka trauks laidīs cauri ūdeni, iekrāsosies vai nodils. Apdedzināšanas maksimālajā temperatūrā kausējums reaģē arī ar mālu un bieži starp tiem izveido starpslāni, kas glazūru stingri piesaista. Uz māla keramikas glazūra paliek virspusē kā atsevišķa kārta; uz akmens masas tā iekūst masā.

Receptē ir uzskaitītas izejvielas, piemēram, laukšpats, krīts un kaolīns. Krāsnī daļa no katras izejvielas izdalās kā gāze (ūdens vai oglekļa dioksīds), bet pārējais kļūst par oksīdiem – elementu savienojumiem ar skābekli, piemēram, silīcija dioksīdu (SiO₂) vai kalcija oksīdu (CaO). Apdedzinātais stikls sastāv no oksīdiem, tāpēc keramiķi glazūru raksturo pēc tiem. Katrs oksīds veic vienu no trim uzdevumiem.

• Silīcija dioksīds (SiO₂) ir stikla veidotājs: tas veido stiklu. Tīrs silīcija dioksīds kūst virs 1700 °C (3100 °F), daudz karstāk, nekā sasniedz keramikas krāsns, un glazūra ar daudz silīcija dioksīda parasti ir izturīgāka.
• Kušņi pazemina kušanas temperatūru līdz tādai, ko krāsns spēj sasniegt. Sārmu oksīdi, apzīmēti ar R₂O, ir nātrija, kālija un litija oksīdi (Na₂O, K₂O, Li₂O); tie darbojas no konusa 06 līdz pat vidējas un augstas temperatūras apdedzināšanai. Sārmzemju oksīdi, apzīmēti ar RO, ir kalcija, magnija, bārija un stroncija oksīdi (CaO, MgO, BaO, SrO), un pie tiem pieskaita arī cinka oksīdu (ZnO); tie vislabāk darbojas no konusa 5 līdz konusam 10. R apzīmē jebkuru šīs grupas metālu.
• Alumīnija oksīds (Al₂O₃) ir stabilizators. Tas padara kausējumu stigrāku, lai tas noturētos uz vertikālām sienām, un piešķir cietību un izturību. Glazy brīdina: ja alumīnija oksīda ir par maz, “jūsu glazūra var notecēt; ja par daudz, kausējums var kļūt tik stigrs, ka glazūra kļūst matēta”. Alumīnija oksīds galvenokārt nāk no māla un laukšpata.

Bors (B₂O₃) padara šo robežu neskaidru. Ķīmiķi to pieskaita stikla veidotājiem, bet darbnīcas temperatūrās tas darbojas kā kusnis, un keramiķi to arī uzskata par kusni. Apdedzinot līdz konusiem 5–6, tas ir izšķiroši svarīgs, bet augstas temperatūras apdedzināšanā nav vajadzīgs. (Konusi, ar kuriem keramiķi apzīmē apdedzināšanu, ir izskaidroti tālāk.)

Lai to vieglāk atcerētos: silīcija dioksīds ir stikls, kušņi ļauj tam izkust temperatūrā, ko jūsu krāsns var sasniegt, un alumīnija oksīds to padara stigrāku, lai tas paliktu tur, kur to uzklājāt.

Māls, pārklājumi un divas apdedzināšanas

Keramikas masas

Masa jeb keramikas masa ir māls, no kura izgatavots trauks. Ir trīs galvenie veidi.

• Māla keramika: zemas temperatūras masa, ko apdedzina apmēram līdz konusiem 06–02 un kas paliek poraina. Tā bieži ir sarkana vai smilškrāsas, un, lai tā noturētu ūdeni, tai vajag glazūru.
• Akmens masa: vidējas līdz augstas temperatūras masa, ko apdedzina apmēram līdz konusiem 5–10 un kas saķep vai gandrīz saķep.
• Porcelāns: balta, kaolīnu bagāta augstas temperatūras masa, bieži gaismcaurlaidīga.

Saķepusi masa ir stiklveida un neporaina; saķepšana ir process, kurā masa apdedzināšanas laikā tāda kļūst. Britu keramiķi robežu bieži nosaka pēc temperatūras: akmens masu apdedzina virs 1200 °C (2192 °F), māla keramiku – zemākā temperatūrā. Vidējas temperatūras apdedzināšana, konusi 5–6, ir turpat abpus šai robežai.

Pārklājumi un žāvēšana

Šlikeris ir ūdenī suspendēts māls, ko izmanto liešanai, savienošanai vai dekorēšanai. Angoba ir šlikerim līdzīgs pārklājums, bieži krāsains, kurā ir vairāk izejvielu, kas nav māls. Zemglazūra ir krāsains šlikeris vai oksīdu dekors, ko parasti pārklāj ar caurspīdīgu glazūru.

Neapdedzinātus izstrādājumus sauc par jēlproduktiem (avoti nav vienisprātis, vai šis nosaukums attiecas uz visiem neapdedzinātiem izstrādājumiem vai tikai uz izžuvušajiem). Žūstot izstrādājums nonāk ādas cietībā: tas ir stingrs, bet vēl nedaudz mitrs, un šajā stadijā to apvirpo un tam piestiprina osas. Pēc tam tas kļūst pilnīgi izžuvis: tajā vairs nav brīva ūdens, tas ir ļoti trausls un gatavs apdedzināšanai.

Divas apdedzināšanas

Pirmā, zemākas temperatūras apdedzināšana ir biskvīta apdedzināšana (Apvienotajā Karalistē: biscuit), parasti līdz konusiem 08–04 (visbiežāk 06–04), apmēram 942–1063 °C (1728–1945 °F). Pēc tās izstrādājumi ir izturīgi, bet poraini. Digitalfire, glazūru uzziņu vietne, parasti iesaka porainību, kas pārsniedz 15%, lai biskvīts, uzklājot glazūru, uzsūktu no tās ūdeni. Zemas temperatūras biskvīts (konusi 08–06) ir poraināks; augstas temperatūras biskvīts (bieži konuss 04) ir izturīgāks, bet glazūru uzņem sliktāk.

Britu piegādātājs Potclays apraksta biskvīta apdedzināšanu līdz apmēram 1000 °C (1832 °F), aptuveni konusam 06. Salīdzinot šos avotus, pirmajai biskvīta apdedzināšanai iesakām konusus 06–04: 998–1063 °C (1828–1945 °F), sildot ar Orton tabulas vidējo ātrumu.

Glazūras apdedzināšana (britu keramiķi to var saukt par glost firing) izkausē glazūru un akmens masai arī ļauj mālam pilnībā saķept. Vienreizējā apdedzināšanā glazē neapdedzinātus izstrādājumus un apdedzina tos tikai vienu reizi. Digitalfire apraksta gadījumu ražošanā, kad uz neapdedzinātiem glazētiem izstrādājumiem glazūra savilkās uz malām, līdz problēmu novērsa biskvīta apdedzināšana, tāpēc sāciet ar divām apdedzināšanām. Ceļvedī Apdedzināšana vienkāršā krāsnī ir programmas abām.

Konusi un siltuma iedarbība

Keramiķi apdedzināšanu apzīmē ar konusu: slaidu keramikas piramīdu, kas saliecas, kad saņēmusi noteiktu siltuma daudzumu. Orton, kas tos ražo, to formulē šādi: “Konusi nemēra tikai temperatūru. Tie mēra siltuma iedarbību – laika un temperatūras kopējo iedarbību.”

Iemesls ir siltuma iedarbība: glazūra, māls un konuss reaģē gan uz to, cik karsti tie ir, gan uz to, cik ilgi tie ir karsti. Lēnā apdedzināšanā konuss saliecas zemākā temperatūrā, ātrā – augstākā. Orton tabulā konuss 6 saliecas 1185 °C (2165 °F) temperatūrā, ja apdedzināšanas beigās temperatūra kāpj par 15 °C (27 °F) stundā, 1222 °C (2232 °F) temperatūrā, ja par 60 °C (108 °F) stundā, un 1243 °C (2269 °F) temperatūrā, ja par 150 °C (270 °F) stundā; ātrumu mēra pēdējo 100 °C (180 °F) laikā. Konuss ir nostrādājis, kad tā smaile saliekusies par 90°; Orton to sauc par pulksten 5 pozīciju.

Konusu numuri ir no 022 līdz 42. Nulle numura sākumā apzīmē vēsāko sēriju, kurā lielāks numurs nozīmē vēsāku konusu: konuss 06 ir vēsāks nekā konuss 04, un konuss 01 ir vēsāks nekā konuss 1.

Apzīmējiet un programmējiet apdedzināšanu pēc konusa, bet temperatūras uzskatiet par aptuvenām. Kontrolkonuss uz plaukta starp izstrādājumiem vai trīs konusu komplekts (brīdinājuma, mērķa un drošības konuss) parāda, kādu siltuma iedarbību izstrādājumi patiešām saņēma.

Publicētās temperatūras atšķiras. Glazy augstas temperatūras apdedzināšanai, konusiem 9–11, norāda apmēram 1280–1310 °C (2336–2390 °F), kas atbilst Orton tabulas ātrās sildīšanas kolonnai, un Digitalfire raksta, ka lielākā daļa krāsnu konusu 6 sasniedz apmēram 1204 °C (2200 °F) temperatūrā. Mūsu ieteikums: izmantojiet Orton vidējā ātruma skaitļus, kā tas darīts šajā ceļvedī, programmējiet pēc konusa un galīgo lēmumu atstājiet kontrolkonusam.

Ārpus Ziemeļamerikas piegādātāji bieži norāda °C, nevis konusu. Mūsdienu konusu izstrādāja Hermanis Zēgers (Hermann Seger), un pirmo reizi to izmantoja Berlīnē 1886. gadā, bet Apvienotajā Karalistē ir bijuši savi Staffordshire konusi; nevajadzētu pieņemt, ka to numuri atbilst Ortona konusu numuriem, un pārrēķina tabulu mēs neatradām. Sīkāk par konusiem stāstīts ceļvedī Apdedzināšana vienkāršā krāsnī.

No receptes līdz Zēgera formulai

Recepte (glazūras sastāvs) ir izejvielu saraksts pēc masas, parasti pārrēķināts tā, lai pamatglazūras izejvielas kopā būtu 100. Piedevas (krāsvielas, blāvotāji un pretnogulšņu līdzekļi) pievieno papildus šiem 100, parasti kā procentus no pamatglazūras. Lai redzētu, kas glazūra īsti ir, keramiķi recepti pārvērš Zēgera formulā (UMF), kas nosaukta Hermaņa Zēgera vārdā: viņš pirmais izmantoja tās izkārtojumu trīs kolonnās.

Lietotnes Glazecalc receptes lapa veic visus četrus soļus, kamēr rakstāt, un parāda rezultātu trīs kolonnās: kušņi (R₂O un RO), kuru summa ir 1; stabilizatori (R₂O₃: alumīnija oksīds, un bieži šeit ieskaita arī boru); un stikla veidotāji (RO₂: silīcija dioksīds). “Pārrēķins uz vienību ir tikai mērogošanas rīks,” raksta Glazy: divas receptes no dažādām izejvielām, bet ar vienādu Zēgera formulu, “pēc apdedzināšanas uzvedas gandrīz vienādi”. Tātad 1 ir kopīgs mērogs, nevis daudzums, ko nosverat. Digitalfire piebilst, ka zemākās temperatūrās, kur bors nav vienkārši kusnis, metode “nedarbojas tik labi”, un ka Zēgera formulas ir “salīdzinošas, un tās vislabāk skatīt kontekstā”. Poga Salīdzināt novieto blakus divu recepšu formulas, oksīdu pa oksīdam.

Silīcija dioksīda un alumīnija oksīda attiecība

Visnoderīgākais atsevišķais skaitlis ir silīcija dioksīda un alumīnija oksīda attiecība: silīcija dioksīds, dalīts ar alumīnija oksīdu. Piemērā 3,70 ÷ 0,41 ir apmēram 9.

Attiecība 5–7 viena pati neparedz ne spīdīgu, ne matētu virsmu: robežu pārvieto gan kušņi, gan bors, gan konuss. Glazy norāda, ka stabilām glazūrām tipiskā kušņu attiecība ir no 0,2 R₂O un 0,8 RO līdz 0,3 R₂O un 0,7 RO. Vairāk sārmu padara kausējumu šķidrāku un palielina tā termisko izplešanos, tātad arī matplaisu risku.

Karsēšanas zudumi

Karsēšanas zudumi (LOI) ir masa, ko izejviela zaudē krāsnī, kad ūdens, oglekļa dioksīds, organiskās vielas vai sērs izdalās kā gāze. Apdedzinātai glazūrai karsēšanas zudumu vairs nav, tāpēc Zēgera formula tos neietver.

Gāzei, kas izdalās pēc tam, kad glazūra sākusi kust, jāizburbuļo tai cauri, un tas, kā raksta Digitalfire, rada “burbuļus, pūslīšus, adatas dūrienus, savilkšanos”. Talks turpina izdalīt gāzi līdz apmēram 899 °C (1650 °F). Palīdz frites, kalcinētas izejvielas (iepriekš karsētas, lai no tām izdalītos gāzes) un izmaiņas apdedzināšanā.

Vecākās grāmatās šos aprēķinus veic ar roku, izmantojot molekulmasu (viena izejvielas vai oksīda mola masu) un ekvivalentmasu (izejvielas masu, kas dod vienu molu oksīda). Pēc mūsu aprēķina apmēram 100 g krīta dod vienu molu jeb 56 g kalcija oksīda. Kalkulators aprēķina abas.

Frites un izejvielas

Frites

Frite ir rūpnīcā ražots stikls: izkausēti, ūdenī strauji atdzesēti un samalti minerāli. Fritēšana padara šķīstošas izejvielas, piemēram, boraksu, nešķīstošas, ieslēdz toksiskus oksīdus, piemēram, svina un bārija oksīdu, stabilā stiklā, dod viendabīgāku izejvielu nekā nefritēti minerāli un izdzen gāzes, tāpēc fritētām glazūrām ir “daudz mazāk defektu” (Digitalfire). Frites arī kūst agri: nātrija frite darbojas jau, apdedzinot līdz konusam 06, bet laukšpats, apdedzinot līdz konusam 6, “tikai sāk mīkstēt”. Tās maksā dārgāk, tām vajag mālu, lai tās noturētos suspensijā (Digitalfire piemērs ir 85% frites un 15% māla), un tās ir “teorētiski nešķīstošas, bet praksē tādas nav”.

Ziemeļamerikas frites sauc pēc ražotāja un numura: frite Ferro Frit 3134 (Ferro tagad ir Vibrantz) ir iekļauta apmēram 22% Glazy publisko recepšu. Britu receptēs biežāk minētas vispārīgas frites, piemēram, standarta boraksa frite.

Izplatītākās izejvielas

Reģionālie nosaukumi

• Kaolīnu Apvienotajā Karalistē sauc par china clay; Austrālijas piegādātāji to pārdod kā Eckalite.
• Krams (angliski flint) ir vecāks britu nosaukums silīcija dioksīdam. Britu piegādātāji joprojām pārdod kalcinētu kramu kā atsevišķu produktu, tāpēc “flint” britu receptē, visticamāk, nozīmē kalcinētu kramu, bet amerikāņu receptē – visticamāk, maltu kvarcu. Abus pārdod kā silīcija dioksīda avotus; pārbaudiet analīzi.
• China stone un Cornish stone (Cornwall stone) ir viena un tā pati izejviela, latviski Kornvolas akmens, kas ir radniecīgs laukšpatam.
• Krīts (angliski whiting) ir kalcija karbonāts; vācu piegādātāji to sauc par Kreide, kas arī nozīmē krītu.

Vērtējiet izejvielu pēc oksīdiem, ko tā dod, nevis pēc nosaukuma. Lietotne Glazecalc darbojas tieši tā: lapā Izejvielas varat ievadīt sava piegādātāja analīzi, un pogas Izmēģināt mūsdienu izejvielas un salīdzināt, Ieteikt daudzumus un salīdzināt un Sastādīt no tā, kas man ir visas meklē atbilstību pēc oksīdiem, kas paliek pēc apdedzināšanas, nevis pēc nosaukumiem.

Arī izejvielas mainās. Laukšpata Custer ražošana beidzās 2023. gadā. Sākotnējo Gerstley Borate raktuvi slēdza ap 1999.–2000. gadu; Laguna joprojām pārdod produktu ar šo nosaukumu, un galvenais aizstājējs ir Gillespie Borate. Avoti nav vienisprātis, vai Gillespie aizstāj Gerstley Borate mārciņa pret mārciņu (tā ražotājs un Potclays saka, ka jā, Digitalfire un citi – ka nē), tāpēc salīdziniet abus lietotnē Glazecalc un pēc tam izmēģiniet nelielu porciju.

Krāsvielas un blāvotāji

Krāsviela ir metāla oksīds vai karbonāts, kas iekrāso glazūru; keramikas pigments ir rūpnīcā ražota krāsviela, stabilāka un viendabīgāka nekā parastie oksīdi. Krāsvielu parasti ir mazāk par 5% no pamatglazūras, daudzu – mazāk par 1%, un karbonāts ir apmēram uz pusi vājāks nekā atbilstošais oksīds.

Par kobalta un hroma daudzumiem avoti tiešām nav vienisprātis. Glazy raksta, ka zilai krāsai pietiek ar 0,1% kobalta; Glendale Community College norāda ½–2% vai ½–3% atkarībā no krāsns atmosfēras; Bērdija Būna (Birdie Boone) žurnālā Pottery Making Illustrated raksta – 3% vai mazāk. Par hromu Būna raksta – mazāk nekā 0,5%, bet Glendale – 2–3%. Drošākais ceļš ir sākt ar mazu daudzumu un izgatavot provju rindu: provju rindu, kurā vienas izejvielas daudzums pakāpeniski pieaug no maza līdz lielam.

Pamatglazūra maina krāsu. Spīdīga, caurspīdīga pamatglazūra dod visspilgtāko krāsu; zīdaini matētas un matētas pamatglazūras, kurās parasti ir vairāk alumīnija oksīda, to apslāpē. Magnijs kobalta krāsu novirza uz violeto, cinks padara hromu brūnu, un hroms kopā ar alvu dod rozā krāsu.

Blāvotāji

Blāvotājs padara glazūru necaurspīdīgu, un māls zem tās nav redzams; caurspīdīga glazūra ļauj mālam būt redzamam.

Glazūras un masas saderība un defekti

Gan māls, gan glazūra karstumā izplešas un, atdziestot, saraujas, katrs par savu lielumu: tā ir to termiskā izplešanās. Glazūras un masas saderība nozīmē, cik labi to termiskā izplešanās sakrīt. Ja saderība ir laba, māls glazūru nedaudz saspiež; Digitalfire raksta, ka neliels spiedes spriegums izstrādājumu stiprina, bet pārāk liels var to novājināt un pat izraisīt plaisas.

Matplaisas un glazūras atšķelšanās

Matplaisas ir smalku plaisu tīkls. Glazūras termiskā izplešanās ir lielāka nekā masas, tāpēc, atdziestot, glazūra saraujas vairāk, tiek izstiepta un saplaisā, parasti tāpēc, ka tajā ir par daudz nātrija un kālija (Na₂O, K₂O). Matplaisas var parādīties arī vēlāk, lietošanas laikā, pēc atkārtotas straujas atdzišanas, piemēram, saskarē ar aukstiem šķidrumiem. Ja tās ir vēlamas, kā raku keramikā, tās sauc par kraklē. Digitalfire raksta: “95% gadījumu risinājums ir koriģēt glazūras termisko izplešanos”; kontrolēta dzesēšana matplaisas tikai aizkavē. Digitalfire pārbaude: sakarsējiet izstrādājumu līdz apmēram 149 °C (300 °F), iegremdējiet to ledus ūdenī un pārvelciet tam pāri ar flomāsteru, lai plaisas kļūtu redzamas.

Par pirmo risinājumu avoti nav vienisprātis. Glazy iesaka pievienot silīcija dioksīdu vai alumīnija oksīdu; Digitalfire iebilst, ka papildu silīcija dioksīds “tikai atšķaida KNaO” (nātriju un kāliju); Linda Blūmfīlda (Linda Bloomfield) pievieno boru vai samazina laukšpatu, mainot pa vienai izejvielai. Mūsu ieteikums: receptes kalkulatorā aizstājiet daļu nātrija un kālija ar kušņiem, kuriem ir mazāka termiskā izplešanās (bors, litijs, magnijs, kalcijs), pārbaudiet izmaiņas ar pogu Salīdzināt un apstipriniet ar ledus ūdens pārbaudi.

Glazūras atšķelšanās ir pretēja parādība: glazūras termiskā izplešanās ir daudz mazāka nekā masas, tāpēc glazūra ir pārāk lielā spiedes spriegumā un atšķeļas no malām un šķautnēm. Digitalfire brīdina, ka atšķēlumi var būt asi kā skuveklis un tos varētu norīt, un Glazy sauc glazūras atšķelšanos par “uz lietošanas traukiem vēl bīstamāku nekā matplaisas”. Risinājums ir glazūra ar lielāku termisko izplešanos vai masa ar mazāku.

Spīdīga un matēta virsma

Spīdīga virsma atstaro gaismu un ir gluda, zīdaini matētai ir maigs spīdums, bet matēta virsma ir nespodra. Spīdīgai virsmai vajag pilnībā izkusušu stiklu. Matēta virsma var rasties no liela alumīnija oksīda daudzuma (zema silīcija dioksīda un alumīnija oksīda attiecība), no kušņiem, piemēram, kalcija, magnija, bārija vai stroncija, kas glazūrai atdziestot veido sīkus kristālus, vai no nepietiekamas apdedzināšanas.

Biežākie defekti

Mainiet tikai vienu lietu vienlaikus un saglabājiet savas proves.

Saskare ar pārtiku

Izskalošanās ir metālu izšķīšana no apdedzinātas glazūras ēdienā vai dzērienā, un glazūra var izskatīties nevainojami, bet no tās tomēr var izskaloties metāli. Likumā noteiktajās pārbaudēs apdedzināto izstrādājumu mērcē skābes šķīdumā un mēra, cik daudz svina un kadmija izdalās.

Bezsvina nenozīmē, ka trauks ir piemērots saskarei ar pārtiku

ASV, ES, Apvienotās Karalistes un Austrālijas noteikumi ierobežo svina un kadmija daudzumu, kas izdalās no apdedzināta izstrādājuma, nevis to, ko satur glazūra. “Bezsvina” novērš vienu apdraudējumu, bet tas nav vērtējums par piemērotību saskarei ar pārtiku. Izskaloties var arī citi oksīdi: Glazy brīdina, ka no glazūrām ar augstu bārija saturu “metāli var izskaloties, un tās parasti nav piemērotas saskarei ar pārtiku”, Digitalfire raksta, ka varš “var izraisīt glazūras izskalošanos; pārbaudiet to”, un Glazy vairs neiesaka svina glazūras lietošanas traukiem.

Iekšpuses glazūra ir stabila, parasti caurspīdīga vai balta glazūra virsmām, kas saskaras ar pārtiku. Mūsuprāt, mazāka riska izvēle ir glazūra bez krāsvielām, bārija, svina vai litija, kas pilnībā izkūst, neveido matplaisas un ir nodilumizturīga. Mazāks risks nav pierādījums.

Robežformulas (Digitalfire dod priekšroku nosaukumam mērķa formulas) norāda tipiskās Zēgera formulas robežas stabilām glazūrām konkrētam konusam: Digitalfire mērķa vērtības konusam 6 nosaka alumīnija oksīdu 0,285–0,64 un silīcija dioksīdu 2,4–4,7. Tās palīdz virzīties uz pareizu ķīmisko sastāvu, bet neko nepierāda; Digitalfire izvairās no vārda “limit” (robeža), jo tas liek domāt, ka glazūras šajās robežās “ir kaut kādā veidā drošas”. Lietotnes Glazecalc rīki receptes mainīšanai norāda, kad jaunā recepte pārsniedz ieteicamo robežu, piemēram, ja apdedzināšanai līdz konusam 6 tajā ir daudz bora, un kā glazūra, visticamāk, uzvedīsies.

Likumā noteiktās robežvērtības dažādās valstīs atšķiras. Tabulā redzamas jūsu valsts robežvērtības likumā lietotajās mērvienībās; lai salīdzinātu, izvēlieties citu valsti.

ASV dekoratīvus keramikas izstrādājumus, kas šķiet lietojami pārtikai, uzskata par pārtikas izstrādājumiem, izņemot gadījumus, kad tiem ir uzlīme un pastāvīgs paziņojums, kas izveidots vai iededzināts to pamatnē, piemēram, “Not for Food Use. May Poison Food”, vai kad tiem ir caurums cauri virsmai, kas saskartos ar pārtiku. ES svina un kadmija robežvērtības nosaka Padomes Direktīva 84/500/EEK, un Apvienotā Karaliste savos tiesību aktos saglabā tos pašus skaitļus. No 2026. gada 29. maija Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā atļauts apmēram 130 līdz 150 reižu mazāk svina un apmēram 15 reižu mazāk kadmija. Austrālija nosaka robežvērtības importētiem izstrādājumiem; oficiālu robežvērtību Austrālijā vai Jaunzēlandē ražotiem izstrādājumiem mēs neatradām.

Pārbaude

FDA raksta, ka mājas pārbaudes komplekti ar tamponiem var uzrādīt svinu, kas var izskaloties, bet Ceramics New Zealand brīdina, ka testa zīmuļi nav paredzēti keramikai un dod kļūdaini pozitīvus rezultātus. Pozitīvu rezultātu uzskatiet par iemeslu pārtraukt izstrādājuma lietošanu, bet negatīvu – par tādu, kas neko nepierāda. Īsto atbildi dod apdedzinātā izstrādājuma metālu izskalošanās laboratorijas pārbaude (ASV – ASTM C738; Eiropā – EN 1388 vai ISO 6486).

Relatīvais blīvums un uzklāšana

Relatīvais blīvums

Ar ūdeni sajaukts glazūras pulveris ir glazūras suspensija. Tās relatīvais blīvums (rel. blīvums) ir tās masa, salīdzinot ar tāda paša tilpuma ūdens masu (ūdens relatīvais blīvums ir 1,0): jo lielāks tas ir, jo vairāk pulvera ir spainī. Vecākās britu grāmatās to izsaka kā pintes svaru. Glazy sauc 1,4–1,5 par “labu sākumpunktu lielākajai daļai glazūru”. Lai to izmērītu, nosveriet tieši 100 mL suspensijas (Glazy iesaka šļirci) un daliet ar 100: 145 g nozīmē, ka rel. blīvums ir 1,45. Sabiezējušās glazūrās areometri nav uzticami, un ūdens iztvaiko, tāpēc pirms glazēšanas pārbaudiet vēlreiz.

Mērķa vērtības dažādos avotos atšķiras. Digitalfire glazūrām iemērkšanai norāda 1,40–1,50 un rūpnieciski ražotām glazūrām uzklāšanai ar otu 1,25–1,55, bet Potclays – 1,71–1,81 uzklāšanai ar otu un 1,71 uzsmidzināšanai. Mūsu ieteikums: iemērkšanai lietojiet glazūru ar rel. blīvumu apmēram 1,45, nedaudz sabiezējušu, glazūrai uzklāšanai ar otu ievērojiet etiķetes norādījumus un pierakstiet, kas izdodas.

Flokulants (Epsoma sāls, etiķis vai kalcija hlorīds) suspensiju nedaudz sabiezina un padara to tiksotropu: maisot tā plūst, bet mierā sastingst, un tas dod “vienmērīgu glazūras pārklājumu bez notecējumiem”. Deflokulants (nātrija silikāts vai Darvan) to sašķidrina. Par jaukšanu un koriģēšanu stāstīts ceļvedī Kā sagatavot glazūru.

Glazūras uzklāšana

Vispirms notīriet no biskvīta putekļus un taukus ar tikko mitru sūkli, nevis mazgājiet to, jo tad tas piesūcas ar ūdeni. Nenopūtiet putekļus ar saspiestu gaisu un netīriet tos ar sausu suku: tā silīcija dioksīda putekļi nonāk gaisā (Droša jaukšana un ventilācija).

• Iemērkšana, kā raksta Robins Hopers (Robin Hopper), “parasti dod vienmērīga biezuma kārtu”. Kārtas biezumu nosaka iemērkšanas laiks: Digitalfire norāda, ka rūpnieciski ražotas glazūras iemērkšanai gatavo ar rel. blīvumu apmēram 1,4, ja iemērc uz 5 sekundēm, un 1,5, ja uz 1 sekundi.
• Glazūrai apliešanai vajadzētu būt “nedaudz šķidrākai nekā iemērkšanai”; kur apliešanas pārklājas, kārta kļūst divreiz biezāka un var notecēt.
• Glazūras uzklāšanai ar otu satur saistvielu, piemēram, CMC, kas palīdz glazūrai plūst un pielipt, bet pēc tam izdeg. Lielākajai daļai vajag vairākas kārtas, bieži divas vai trīs; ievērojiet etiķetes norādījumus.
• Uzsmidzināšanai lieto daudz šķidrāku glazūru, ko uzklāj “vairākās plānās kārtās, pakāpeniski palielinot biezumu”.

Pārāk bieza kārta var savilkties, veidot pūslīšus vai notecēt. Piegādātāju aptuvenie ieteikumi svārstās no kredītkartes biezuma līdz ASV desmit centu monētas (dime) biezumam, pēc mūsu aplēses apmēram 1 mm sausas glazūras; uzticama pārbaude ir proves ar dažādu kārtas biezumu. Vaska emulsija uz pamatnes atgrūž glazūru, lai trauks nepieliptu pie plaukta, bet atdalīšanas līdzeklis, karstumizturīgs pārklājums, bieži no kaolīna un silīcija dioksīda, pasargā plauktus no pilieniem.

Oksidējošā un reducējošā apdedzināšana

Gāzes krāsnī, tās atmosfēra, ietekmē to, kāda iznāk glazūra. Oksidējošā apdedzināšana nozīmē, ka skābekļa ir daudz. “Elektriskās krāsnis ir oksidējošās apdedzināšanas sinonīms,” raksta Digitalfire, un oksidējošā apdedzināšanā glazūras parasti ir spilgtākas nekā reducējošā, īpaši zemākās temperatūrās. Oksidējošā vidē varš dod zaļus un tirkīza toņus, bet dzelzs – brūnus, gaišbrūnus un sarkanus. Slikti vēdināta elektriskā krāsns, kas pilna ar izstrādājumiem, no kuriem izdalās gāzes, var darboties neitrālākā vidē, nekā paredzēts; palīdz nosūcējs, kas pievienots tieši krāsnij.

Reducējošā apdedzināšanā skābekļa daudzumu apzināti ierobežo, parasti gāzes, malkas vai speciālā krāsnī. Varš kļūst sarkans, bet dzelzs kļūst par spēcīgāku kusni un dod seladonu (no zilganzaļa līdz pelēkzaļam, no apmēram ½–2% dzelzs) un tenmoku (temmoku: brūni melnu, apmēram 5–6% dzelzs). Glazy raksta, ka seladona un vara sarkanās glazūras “ir atkarīgas no reducējošās apdedzināšanas”. Mainās arī māls: vienā Digitalfire salīdzinājumā akmens masa reducējošā apdedzināšanā kļuva pelēka, bet oksidējošā – iedzeltena. Silīcija karbīds glazūrā var radīt nelielus reducējošas vides laukumus pat elektriskajā krāsnī. Reducējošai apdedzināšanai no konusa 010 līdz konusam 3 Orton iesaka savus konusus bez dzelzs.

Rēķinieties, ka recepte, kas rakstīta gāzes krāsnij ar reducējošu apdedzināšanu, elektriskajā krāsnī iznāks citāda: seladona vai vara sarkanā glazūra, kas ir atkarīga no reducējošās apdedzināšanas, oksidējošā vidē neizskatīsies tāpat. Pārbaudiet, kādai atmosfērai recepte ir paredzēta, un pierakstiet savējo kopā ar konusu receptes piezīmēs lietotnē Glazecalc.

Katra krāsns, arī elektriskā, izdala izplūdes gāzes un tvaikus, tāpēc vēdiniet to. Kā to darīt, skaidro ceļvedis Droša jaukšana un ventilācija.

Glosārijs

Adatas dūrieni un pūšļainums (pinholing and blistering)

Sīki caurumiņi vai krāteri ar asām malām, kur cauri kausējumam izgājusi gāze.

Akmens masa (stoneware)

Vidējas līdz augstas temperatūras masa (apmēram konusi 5–10), kas saķep vai gandrīz saķep.

Alumīnija oksīds, Al₂O₃ (alumina)

Galvenais stabilizators: neļauj glazūrai notecēt un piešķir cietību. Nāk no māliem un laukšpatiem.

Atdalīšanas līdzeklis (kiln wash)

Karstumizturīgs pārklājums, kas pasargā krāsns plauktus no pilieniem.

Atdzišanas plaisas (dunting)

Plaisas izstrādājumā no dzesēšanas vai sildīšanas spriegumiem, bieži kvarca pārvērtības temperatūrā, 573 °C (1063 °F).

Bentonīts (bentonite)

Ļoti smalks māls, ko pievieno 1–3% apmērā, lai glazūra nenosēstos.

Biskvīts, biskvīta apdedzināšana (bisque; Apvienotajā Karalistē: biscuit)

Pirmā, zemākas temperatūras apdedzināšana, parasti līdz konusiem 08–04 (visbiežāk 06–04); pēc tās izstrādājumi ir izturīgi, bet poraini.

Blāvotājs (opacifier)

Izejviela, piemēram, cirkons, alvas oksīds vai titāna dioksīds, kas padara glazūru necaurspīdīgu.

Bors, B₂O₃ (boron)

Formāli stikla veidotājs, bet to izmanto kā kusni; neaizstājams no konusa 06 līdz konusam 6.

CMC, karboksimetilceluloze (CMC gum)

Celulozes saistviela, kas palīdz glazūru uzklāt ar otu un pielipt; tā izdeg.

Devitrifikācija (devitrification)

Kristāli, kas dzesēšanas sākumā izaug no stikla tur, kur tie nav vēlami.

Flokulants un deflokulants (flocculant and deflocculant)

Piedevas, kas suspensiju sabiezina (Epsoma sāls, etiķis) vai sašķidrina (nātrija silikāts, Darvan).

Frite (frit)

Rūpnīcā ražots stikls – izkausēts, strauji atdzesēts un samalts –, kas padara šķīstošus vai toksiskus oksīdus nešķīstošus.

Glazūra (glaze)

Stikla kārta, kas apdedzināšanā izkūst, lai noslēgtu un rotātu trauku.

Glazūras apdedzināšana (glaze firing; Apvienotajā Karalistē: glost firing)

Apdedzināšana, kurā izkūst glazūra.

Glazūras atšķelšanās (shivering)

Glazūra atšķeļas no šķautnēm, jo ir pārāk lielā spiedes spriegumā; bīstami uz lietošanas traukiem.

Glazūras savilkšanās (crawling)

Glazūra apdedzināšanā savelkas pilienos, atsedzot kailu mālu.

Glazūras un masas saderība (glaze fit)

Cik labi sakrīt glazūras un masas termiskā izplešanās; ja saderība ir laba, glazūra ir nedaudz saspiesta.

Iekšpuses glazūra (liner glaze)

Stabila, parasti caurspīdīga vai balta glazūra virsmām, kas saskaras ar pārtiku.

Izskalošanās (leaching)

Metālu izšķīšana no apdedzinātas glazūras ēdienā vai dzērienā.

Kaolīns (kaolin; Apvienotajā Karalistē: china clay)

Tīrs balts māls, kas dod alumīnija oksīdu un silīcija dioksīdu; palīdz noturēt glazūru suspensijā. Austrālijā: Eckalite.

Karsēšanas zudumi, LOI (loss on ignition)

Masa, kas apdedzināšanā zūd, izdaloties ūdenim, oglekļa dioksīdam, organiskajām vielām vai sēram.

Konuss (cone)

Kalibrēta keramikas piramīda, kas saliecas, saņēmusi noteiktu siltuma iedarbību. Kontrolkonuss parāda, ko saņēma izstrādājumi.

Krāsviela un keramikas pigments (colorant and stain)

Metāla oksīds vai karbonāts, kas iekrāso glazūru; keramikas pigments ir rūpnīcā ražota, stabilāka krāsviela.

Krīts (whiting)

Kalcija karbonāts, galvenais kalcija kusnis; apdedzināšanā zaudē vairāk nekā 40% savas masas. Vāciski: Kreide.

Kušņi (flux)

Oksīdi, kas pazemina silīcija dioksīda kušanas temperatūru.

Laukšpats (feldspar)

Minerāls, kas dod sārmu kušņus kopā ar alumīnija oksīdu un silīcija dioksīdu: kālija laukšpats, nātrija laukšpats vai nefelīna sienīts.

Matplaisas (crazing)

Smalkas plaisas glazūrā, kas saraujas vairāk nekā tās masa; ja tās ir vēlamas, tās sauc par kraklē.

Māla keramika (earthenware)

Zemas temperatūras masa (apmēram konusi 06–02), kas paliek poraina.

Neapdedzināts izstrādājums, jēlprodukts (greenware)

Neapdedzināti izstrādājumi: ādas cietībā, kad tie ir stingri, bet mitri, un pilnīgi izžuvuši, kad brīva ūdens vairs nav.

Oksidējošā un reducējošā apdedzināšana (oxidation and reduction)

Apdedzināšana, kad skābekļa ir daudz (elektriskās krāsnis) vai kad skābeklis ir ierobežots (parasti gāzes vai malkas krāsnis).

Oksīds (oxide)

Elementa savienojums ar skābekli; oksīdu analīzē tie uzskaitīti masas procentos.

Piedeva (additive)

Krāsviela, blāvotājs vai pretnogulšņu līdzeklis, ko pievieno papildus receptes 100.

Piemērots saskarei ar pārtiku (food safe)

Juridiski: skābes pārbaudē izdala mazāk svina un kadmija, nekā pieļauj robežvērtības. Nav tas pats, kas bezsvina.

Plastiskais māls (ball clay)

Plastisks māls ar vairāk dzelzs un organisko vielu nekā kaolīnā.

Porcelāns (porcelain)

Balta, kaolīnu bagāta augstas temperatūras masa, bieži gaismcaurlaidīga.

Provju rinda (line blend)

Proves, kurās vienas izejvielas daudzums pakāpeniski mainās starp diviem daudzumiem. Trīsstūra provju sērijā režģī maina trīs izejvielas.

R₂O un RO

Sārmu kušņi (Na₂O, K₂O, Li₂O) un sārmzemju kušņi (CaO, MgO, BaO, SrO, kopā ar ZnO).

Recepte (batch recipe)

Glazūras izejvielas pēc masas, parasti kopā 100.

Relatīvais blīvums, rel. blīvums (specific gravity, SG)

Suspensijas masa, salīdzinot ar tāda paša tilpuma ūdens masu. Vecākās britu grāmatās: pintes svars.

Robežformula, mērķa formula (limit formula, target formula)

Tipiskās Zēgera formulas robežas stabilām glazūrām konkrētam konusam; orientieris, nevis garantija.

Saķepšana (vitrification)

Masa apdedzināšanā kļūst stiklveida un neporaina.

Silīcija dioksīda un alumīnija oksīda attiecība (silica to alumina ratio)

Silīcija dioksīds, dalīts ar alumīnija oksīdu Zēgera formulā: augstāka attiecība tiecas uz spīdīgu virsmu, zemāka – uz matētu.

Silīcija dioksīds, SiO₂ (silica)

Stikla veidotājs; izejvielu sauc arī par kramu vai kvarcu.

Siltuma iedarbība (heatwork)

Temperatūras un laika kopējā iedarbība krāsnī; to mēra konusi.

Spīdīga, zīdaini matēta un matēta virsma (gloss, satin and matte)

Atstaro gaismu un ir gluda; ar maigu spīdumu; nespodra.

Stabilizators (stabilizer)

Oksīds, galvenokārt alumīnija oksīds, kas padara kausējumu stigrāku un palielina izturību.

Stikla veidotājs (glass former)

Oksīds, kas veido stiklu, parasti silīcija dioksīds.

Šlikeris un angoba (slip and engobe)

Māls ūdenī; angoba ir šlikerim līdzīgs pārklājums ar vairāk izejvielām, kas nav māls.

Tiksotropija (thixotropy)

Spēja plūst, kad maisa, un sastingt mīkstā želejā, kad ir mierā.

Vaska emulsija (wax resist)

Vasks, ko uzklāj tur, kur nedrīkst nokļūt glazūra, parasti uz pamatnes.

Vienreizējā apdedzināšana (once-firing, single firing)

Neapdedzinātu izstrādājumu glazēšana un apdedzināšana tikai vienu reizi.

Zemglazūra (underglaze)

Krāsains šlikeris vai oksīdu dekors, parasti zem caurspīdīgas glazūras.

Zēgera formula, UMF (unity molecular formula, Seger formula)

Glazūras oksīdi kā molekulu skaits, pārrēķināti tā, lai kušņu summa būtu 1.

Avoti

• Glazy Help: Glaze
• Glazy Help: Oxides
• Glazy Help: Raw materials
• Glazy Help: Glossary
• Glazy Help: Analyses
• Glazy Help: Firing
• Glazy Help: Defects
• Glazy Help: Specific gravity
• Orton Ceramic Foundation: Pyrometric cone chart, °F (vietnē The Ceramic Shop)
• Digitalfire: Bisque
• Digitalfire: Bentonite
• Digitalfire: Unity molecular formula
• Digitalfire: LOI
• Digitalfire: Frit
• Digitalfire: Limit formula
• Digitalfire: Glaze crazing
• Digitalfire: Glaze shivering
• Digitalfire: Specific gravity
• Digitalfire: Oxidation firing
• Ceramic Arts Network: Common glaze faults and how to correct them (Linda Bloomfield)
• Ceramic Arts Network: An introduction to color (Birdie Boone)
• Ceramic Arts Network: 8 ways to apply glaze (Robin Hopper)
• Glendale Community College: Glaze color
• Potclays: The difference between stoneware and earthenware
• ASV FDA: Compliance Policy Guide Sec. 545.450, Pottery (ceramics), lead contamination
• EUR-Lex: Council Directive 84/500/EEC of 15 October 1984 on the approximation of the laws of the Member States relating to ceramic articles intended to come into contact with foodstuffs
• eCFR: 21 CFR 109.16, Ornamental and decorative ceramicware